2025.gada pirmā puse “Pulkā eimu, pulkā teku” saimei ir bijusi ļoti darbīga un panākumiem bagāta. Sākot ar reģionālajiem sarīkojumiem, lai sagatavotos Latvijas Skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētkiem, beidzot ar dalību svētkos veselu sešu dienu garumā. Neņemiet ļaunā nelielos informācijas iztrūkumus lapā par 2025.gada pirmo pusi. Diemžēl piedzīvojām tehniskas ķibeles, kuru rezultātā viss iepriekš publicētais tika dzēsts. Lai to labotu, piedāvājam atskatu uz to, kā tad PEPTiņam gāja 2025.gada nozīmīgākajā notikumā – XIII LATVIJAS SKOLU JAUNATNES DZIESMU UN DEJU SVĒTKOS.

FOLKLORAS PROGRAMMA “DINDARU, DANDARU”
XIII LATVIJAS SKOLU JAUNATNES DZIESMU UN DEJU SVĒTKOS

Folkloras programma “Dindaru, dandaru” XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos nodrošināja dzīvā mantojuma klātbūtni un tā mūsdienīgu interpretāciju lokālu tradīciju ietvarā. Bērnu un jauniešu darbības un sadarbības fokusā bija tradicionālās kultūras un nemateriālā mantojuma apgūšana, iedzīvināšana lietojumā, pārmantošana un popularizēšana, kurā piedalījās bērnu un jauniešu folkloras kopas, kas darbojas interešu izglītības ietvaros skolās, bērnu-jauniešu centros vai kā pulciņi kultūras namos, protams, arī individuāli interesenti un piecas diasporas folkloras kopas. Īpaša nozīme šajā sadarbības modelī bija, ir un būs arī nākotnē skolotājiem, kuri rosina bērnu dialogu ar mantojumu un palīdz apgūt latviešu valodu visā dialektu un izlokšņu daudzveidībā, tradicionālu skaņveidi, mūzikas instrumentu spēles prasmes un kustību valodu, kas raksturīga tradicionālai dejai.

Folkloras programmas moto – Dindaru, dandaru ir simbolisks un ietver plašu nozīmju kopumu:

1. tas mudina ieklausīties un ieraudzīt sevi saskaņā ar skaņu ainavu, kas raksturīga katrai lokālai tradīcijai;
2. tas norāda uz darītprieku, kas raksturīgs katrai folkloras kopai sava mantojuma apzināšanā un iedzīvināšanā lietojumā;
3. tā ir norāde uz pasaules kārtību, kas sakņojas priekšstatā par pasaules koku, kuram vara saknes, zelta zari un sudrabiņa lapiņas un katrs no mums ir šī koka daļa ar savu sakņu sajūtu un tieksmi uz galotņu sasniegšanu.

Folkloras programmai bija trīs daļas.

1. Dindaru, dandaru – radu novadu rakstus – deva ieskatu Latvijas vēsturisko zemju tradīciju daudzveidībā un šīs daļas galvenā vērtība bija tradīciju daudzveidības saglabāšana un pašizaugsme dialogā ar tradīciju. Te katra no 90 folkloras kopām, kuras piedalījās svētkos, deva savu ieguldījumu. Šīs programmas bija baudāmas 8. jūlijā Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā un 9. jūlijā Vērmanes dārzā, kur redzējām gan atsevišķu folkloras kopu priekšnesumus, gan arī kopīgas reģionālo apvienību programmas uz Lielās skatuves Vērmanes dārzā, Vērmanes dārzā varēja piedalīties arī tradicionālajā danču vakarā, kura muzikālo pamatu veidoja postfolkloras grupa “Rikši” un ilggadējs PEPT dalībnieks, grupas līderis Ēriks Zeps.
2. Dindaru, dandaru – radu rotaļu rakstus apvienoja rotaļdejas, kuras parāda rotaļu ar dziedāšanu, rotaļdeju un latviešu tradicionālo deju iespējas gan sadzīvē, gan priekšnesumos. Tā bija rotaļu vija Latvijai, kurā savijas visas folkloras kopas, kuras piedalās svētkos un iesaista arī skatītājus. Tas notika 9. jūlijā Brīvības laukumā. Šoreiz piedalījās arī lietus, bet tas nemazināja programmas veiksmīgu norisi.
3. Bij’ manā pūriņā – Dindaru, dandaru, re, kā varu – folkloras konkursu “Dziesmu dziedu, kāda bija”, “Klaberjakte”, “Vedam danci” un “Teci, teci, valodiņa” uzvarētāju koncerts bija folkloras programmas “odziņa”, kas parādīja tradīciju mantinieku mērķtiecīgu virzību uz individuālu pilnveidošanos, meistarību un saskanīgu sadarbošanos dziedot, muzicējot un dejojot. Šīs daļas galvenā vērtība ir meistarība un tās izkopšana dialogā ar mantotu tradīciju. Koncerta veiksme bija īpašā Ērikas Mālderes un Aigara Lenkēviča scenogrāfija, kas sadarbībā ar VEF gaismas mākslinieku veidoja īpaši emocionāli piesātinātu vidi tradicionālās kultūras vērtību prezentēšanai.

Vēl jāpiemin, ka pavisam laikā īss, bet zīmīgs bija visu svētkos iesaistīto folkloras kopu iznāciens noslēguma koncertā Te aust – Skanēj’balsis rītā agri, skanēj’ vēlu vakarā, kur, sadziedot ar koriem un sadejojot ar visiem koncerta dalībniekiem un skatītājiem, iezīmējām visu Latvijas vēsturisko zemju skanisko daudzveidību.

Fotoattēli no Dziesmu svētku notikumiem atrodami šeit: https://www.flickr.com/photos/dziediundejo2015/albums/

Zemāk redzamo foto autors: Reinis Oliņš