Realizētie projekti

īstenotie projekti

2019. gads

2019.gada folkloras konkursu fināli tradicionālajā dziedāšanā, dejošanā un muzicēšanā bērniem un jauniešiem

Projektā sagatavoti un īstenoti 3 folkloras konkursu fināli – tradicionālajā dziedāšanā Dziesmu dziedu, kāda bija 2019, tradicionālajā muzicēšanā Klaberjakte 2019 un tradicionālajā dejošanā Vedam danci 2019. Fināli notika 27.04.2019 Rīgas Tehniskajā universitātē. Visi fināli dokumentēti video, konkursu rezultāti prezentēti folkloras skolotāju konferencē un saskaņā ar tiem tiek veidota nākamā gada tradicionālās kultūras apgūšanas un pārmantošanas programmas bērnu un jauniešu vidē Pulkā eimu, pulkā teku 2020./2021. gada  mācību programmu izstrāde tradicionālajā dziedāšanā, muzicēšanā un dejošanā, ņemot vērā, ka 2020. gadā notiek Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki. Tradicionālās dziedāšanas konkursa Dziesmu dziedu, kāda bija finālā – 107 priekšnesumi 3 vecuma grupās, tradicionālās muzicēšanas konkursā Klaberjakte – finālā 56 priekšnesumi, no tiem 30 individuāli – kokles, stabules, ermoņikas, akordeons, vijole, pārējie dažādos tradicionālos kapelu sastāvos (2-8 dalībnieki katrā), kopā finālā muzicēja 263 dalībnieki; tradicionālās dejošanas konkursa Vedam danci finālā dažādās kategorijās piedalījās 18 folkloras kopas – apmēram 350 dalībnieki startēja rotaļdejās un pāru dejās, skalu dejās, polkas konkursā un tematiskajās deju programmās.

Nemateriālā kultūras mantojuma apgūšanas un pārmantošanas programma “Pulkā eimu, pulkā teku 2019” – folkloras konkursu fināli Rīgā un Nacionālais sarīkojums Iecavā.

2019. gadā notika 14 bērnu un jauniešu folkloras kopu novadu sarīkojumi: 23.02. Lēdurgā; 28.02. Kauguros (Beverīnas novads), 1.03. Grobiņā; 9.03. Jaunjelgavā; 14.03. Rankā; 21. un 30.03 Rīgā, 22.03. Viesītē; 29.03. Upītē, 10.04. Saldū; 11.04. Līvānos, 12.04. Iecavā; 24.04. Lūznavā. Nacionālais sarīkojums Iecavā ar 1568 dalībniekiem no 83 folkloras kopām iezīmēja mācību gada beigas un priecīgu savstarpēju satikšanos un pieredzes apmaiņu starp bērnu un jauniešu folkloras kopu dalībniekiem. 2019.gadā mūs kopā ar VKKF atbalstīja Iecavas novada dome un tās priekšsēdētājs Aivars Mačeks un izpilddirektors Mārtiņš Veinbergs. Abi vadītāji piedalījās gan sarīkojuma atklāšanā, gan gājienā, gan noslēguma koncertā. Sarīkojuma atklāšanas koncerts Skanēdama bite skrēja parādīja gan individuālo konkursa uzvarētāju meistarību, gan bērnu un jauniešu spēju sadarboties rotaļās bez iepriekšēja mēģinājuma balstoties uz mācību gada laikā apgūtajām prasmēm. Brīvais mikrofons pulcēja tos dalībniekus, kuriem svarīga priekšnesuma situācija un sadarbība ar auditoriju. Šis notikums bija vērojams tiešraidē par ko īpaši priecājās bērnu vecāki, kuri bija palikuši mājās. Interaktīvās darbnīcas Bišu un medus takā bija īpaši pievilcīgas, jo daudzas no tām tika dublētas un nebija garu rindu. Dravniecības un biškopības tēmas daudzpusība atspoguļojās darbnīcu norisēs un sagādāja dalībniekiem gan izzinošus, gan emocionālus piedzīvojumus. Folkloras konkursu uzvarētāju koncerti Bitīt, tavu vieglumiņ,  Bites par palīgu un Zumm kā bišu stropā iezīmēja gatavojoties folkloras konkursiem paveikto un daudzi priekšnesumi kļūs par XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku folkloras programmas daļu, jo šoreiz Nacionālais sarīkojums bija arī dziesmu svētku folkloras programmas modelēšanas pasākums. Novadu koncerts Rotā saule, rotā bite – pienenēs, purenēs bija viens no sirsnīgākajiem un daudzveidīgākajiem sarīkojumiem PEPT vēsturē, jo katrs dalībnieks, kopa un novads bija rūpīgi strādājuši tēmas apguvē, domājuši par programmas piesātinājumu, laika ievērošanu, skatītāju un klausītāju iesaistīšanu. Vēl jāmin, ka šis koncerts bija arī PEPT kustības 35 dzimšanas dienas koncerts, kas tam piešķīra īpašu noskaņu. Gājiens šoreiz izvērtās par folkloras kopu parādi un tā garums bija atbilstošs dalībnieku vecumam un iespējām. Rotaļu programma, kas bija Nacionālā sarīkojuma noslēgums šoreiz laika apstākļu (karstums) dēļ bija mazliet rimtāka un ar dalībnieku noguruma pazīmēm, bet tās klātbūtne sarīkojuma programmā nodrošināja visu dalībnieku iesaistītību līdz sarīkojuma noslēgumam, kas novērsa priekšlaicīgu aizbraukšanu no notikuma noslodzes trūkuma dēļ. Projekta mērķi – bērnu un jauniešu motivēšana līdzdalībai kultūras mantojuma, īpaši nemateriālā kultūras mantojuma prasmju un iemaņu apguvē, mantojuma apgūšanas un pārmantošanas aktualizācija mūsdienu sabiedrībā, tradicionālās dziedāšanas, dejošanas un muzicēšanas individuālo prasmju un iemaņu apgūšana, pārmantošana un attīstība dialogā ar tradīciju realizēti šī mācību gada tēmas – Bites, medus, biškopība latviešu folklorā ietvarā.

īstenotie projekti

2018. gads

Nemateriālā kultūras mantojuma apgūšanas un pārmantošanas programmas „Pulkā eimu, pulkā teku 2018” bērnu un jauniešu folkloras kopu tradicionālās dziedāšanas, muzicēšanas un dejošanas konkursu fināli Rīgā un bērnu un jauniešu folkloras kopu Nacionālais sarīkojums Līvānu novadā.

2018. gada 22. aprīlī notika 4 folkloras konkursu fināli bērniem un jauniešiem: tradicionālās dziedāšanas konkursa Dziesmu dziedu, kāda bija fināls – 122 dalībnieki 3 vecuma grupās, tradicionālās muzicēšanas konkurss Klaberjakte – finālā 52 priekšnesumi, no tiem 28 individuāli – kokles, stabules, ermoņikas, akordeons, vijole, pārējie dažādos tradicionālos kapelu sastāvos (2-8 dalībnieki katrā), kopā finālā muzicēja 250 dalībnieki; tradicionālās dejošanas konkursa Vedam danci finālā dažādās kategorijās piedalījās 19 folkloras kopas – apmēram 350 dalībnieki startēja rotaļdejās un pāru dejās, skalu dejās, un tematiskajās deju programmās. Stāstnieku konkurss Anekdošu virpulis šoreiz ar nelielāku finālistu skaitu, jo 1. aprīļa sakrišana ar Lieldienu svētdienu šajā gadā un līdz ar to netradicionālā Anekdošu virpuļa pārcelšana uz 22.aprīli negatīvi ietekmēja dalībnieku aktivitāti.

14 novadu sarīkojumi, katrs no tiem ar savu kontekstu, vietējo kolorītu un vietējo tradīciju izcelšanu, rosināja pārdomas par folkloras kopu dažādām sadarbības iespējām ar vietējo kopienu, kā arī lika ieraudzīt reālus draudus nematariālā kultūras mantojuma pārmantošanai tajās vietās, kur tiek slēgtas skolas – Upīte, Renda, Māciena, Druviena.

Nacionālais sarīkojums Līvānos, 1546 dalībnieki no 83 folkloras kopām. Tas ir mācību gada noslēgums un vispilnīgākā programmas dalībnieku pašizpausme un savstarpēja pieredzes apmaiņa. Šogad saņēmām lielu atbalstu ne tikai no VKKF, bet arī no Līvānu novada domes, kas svētku sagatavošanas procesu atviegloja un optimizēja. Atklāšanas koncerts ar Līvānu novada domes priekšsēdētāja piedalīšanos izvērtās sirsnīgs un izraudzītā norises vieta pie Līvānu novada kultūras centra to padarīja par Līvānu pilsētai būtisku notikumu. Koncerta nosaukums Vysi muni gosti beja ataino gan līvāniešu viesmīļību, gan no visiem Latvijas novadiem sabraukušo bērnu un jauniešu folkloras kopu kopīgo izzjūtu – ir svarīgi vienam otru satikt un kopā sadarbojoties svinēt saskaņā ar apgūtajām zināšanām iepriekšējā mācību gada tēmas ietvarā.Kopīgās rotaļās apliecināja gan metodisko materiālu efektivitātī, gan katra dalībnieka atbildīgo līdzdalību. 3 folklora skonkursu laureātu koncerti – Līvānu sv Miķeļa katoļu baznīcā, Līvānu luterāņu baznīcā un Līvānu novada kultūras centrā apliecināja dalībnieku individuālo izaugsmi un kopīgo nemateriālā kultūras mantojuma apgūšanas prasmju pilnveidi dialogā ar katra novaada tradicionālo mantojumu. Svētku noslēgums ar novada koncertu Kā tur bija, tā tur bija cīrulīša kāziņās apliecināja dalībnieku prasmes sadarboties, ievērojot priekšnesumam atvēlēto laiku. Rotaļu sarīkojums nodrošināja visu dalībnieku kopdarbību un pieredzes iegūšana, kas būtiska gatavojot nākamo Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku folkloras programmu.

Folkloras skolotāju profesionālo kompetenču pilnveide: 2018./2019.mācību gada 2. pusgads.

Pilnveidotas folkloras kopu pedagogu stāstītprasmes, dziedātprasmes, dejotprasmes un muzicēšanas prasmes, to apmācības kompetence, aktualizēti folkloras kopu priekšnesumu prezentēšanas labas prakses piemēri. Sagatavota kvalitatīva bērnu un jauniešu nemateriālā kultūras mantojuma apgūšanas un pārmantošanas programmas „Pulkā eimu, pulkā teku 2019” programma, 2018./2019. mācību gada 2. pusgadā īpašu uzmanību pievēršot pavasara ieražu izzināšanai, ganu vokālās mūzikas apgūšanai un bitenieka amata izpētei, apgūstot biškopības atspoguļojumu folkloras mantojumā, gan izzinot bitenieka amata mūsdienu izpausmes. Kursus apmeklēja 70 pedagogi. Apliecību par 24 stundu programmas apguvi ieguva 44 pedagogi. Folkloras skolotāju konferencē piedalījās 45 pedagogi un 7 dažādu folkloras jomu eksperti, tika apspriesti un izdiskutēti 12 bērnu un jauniešu folkloras kopu novadu koordinatoru ziņojumi, uzklausīti priekšlikmi par nākamā mācību gada bērnu un jauniešu folkloras kopu darbības sgratēģiju, galvenajiem uzdevumiem un tematiku, ņemot vērā XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku tēmu “Rotā”.

Rezultāti: Folkloras kopu pedagogu metodisko kompetenču pilnveidošanās, lokālo tradīciju nozīmības izpratnes un zināšanu par tām pilnveidošanās, folkloras konkursu dalībnieku individuālās meistarības pilnveidošanās, jaunu apmācības metodiku apgūšana un pielietošana folkloras kopu darbībā.

īstenotie projekti

2017. gads

Latvijas bērnu un jauniešu folkloras kopu vadītāju profesionālo kompetenču pilnveide

Kursu nodarbības programmā “Nemateriālā kultūras mantojuma apgūšana un pārmantošana bērnu un jauniešu folkloras kopās” 24 stundu apjomā (4 reizes pa 6 stundām), 62 dalībnieki ieguvuši apliecības par 24 stundu programmas apgūšanu. Konference: “Nemateriālā kultūras mantojuma apgūšanas un pārmantošanas aktualitātes: mācies darot”, kurā analizēta 2016./2017. macību gada folkloras konkursu pieredze, NKM apgūšana novados un iezīmēta attīstības stratēģija 2017./2018. mācību gadam.

Nemateriālā kultūras mantojuma apgūšanas un pārmantošanas programmas „Pulkā eimu, pulkā teku 2017” bērnu un jauniešu folkloras kopu tradicionālās dziedāšanas, muzicēšanas un dejošanas konkursu fināli Rīgā un bērnu un jauniešu folkloras kopu Nacionālais sarīkojums Vecpiebalgas novadā.

2017. gada 22. aprīlī notika triju folkloras konkursu fināli Rīgas Tehniskajā universitātē. Tradicionālās dejošanas konkursa Vedam danci 2017 fināls pulcināja folkloras kopu dalībniekus no visiem Latvijas novadiem, kuri meklē pašizteikšanās iespējas tradicionālajās dejās – kadriļā, pāru dejā, rotaļdejās un sacensību dejās. Šogad konkursa finālā piedalījās 155 dejotāji.

Tradicionālās muzicēšanas konkursa  Klaberjakte 2017  fināls pulcināja gan individuālus muzicētājus, gan kapelas, kuras spēlē akustiskos mūzikas instrumentus un savu muzicēšanas prieku pauž dialogā ar tradicionālās mūzikas mantojumu. Finālā piedalījās 243 dalībnieki

Tradicionālās dziedāšanas konkursa Dziesmu dziedu, kāda bija 2017 finālā tikās dziedātāji no visiem novadiem un izdziedāja vietējā mantojumā sakņotu dziesmu pūru gan individuāli, gan sadziedot mazās grupās atbilstoši tradicionālās mūzikas stilistikai. Finālā piedalījās 97 dalībnieki.

2017. gada 5. un 6. maijā 33. reizi notika Nemateriālā kultūrās mantojuma apgūšanas un pārmantošanas programmas Pulkā eimu, pulkā teku Nacionālais sarīkojums Vecpiebalgas novadā, kurā piedalījās 1562 dalībnieki. 5. maijā Latvijas Etnogrāfiskā Brīvadabas muzeja Vecpiebalgas filiālē “Vēveri” notika atklāšanas koncerts Tik cēlā vietiņā un 14 dažādas radošās darbnīcas, kur sarīkojuma dalībnieki varēja iepazīt “Vēveru” etnogrāfiskos priekšmetus un piedalīties dažādu uzdevumu veikšanā – aušanas darbnīcā gatavot lupatu saules, malt ar rokas dzirnavām, piedalīties maizes cepšanā un sviesta kulšanā, zāģēt malku ar divroci, iepazīt linu apstrādes darba rīkus un ar to saistīto folkloru utt., 18.00 trijās vietās vienlaikus notika folkloras konkursu uzvarētāju koncerti: Vecpiebalgas baznīcā Es dziedāju, gavilēju; Dzērbenes baznīcā Skan balstiņas rītā agri, skan jo vēlu vakarā; Taurenes kultūras namā Goda solis. Vakarā Taurenes estrādē notika danču vakars un Taurenes kultūras namā stāstu vakars. 6. maijā Dzērbenes Augstajā kalnā novadu koncerts Zinu, zinu tēva sētu, radošās darbnīcas ar cimdu rakstiem un Jetes Užānes mantojuma izzināšana Dzērbenes tautas namā un festivāla noslēgums Augstajā kalnā.

Tradicionālās kultūras biedrības “Aprika” interneta mājaslapas un vizuālās identitātes izstrāde, komunikācijas nodrošināšana un nemateriālā kultūras mantojuma apgūšanas un pārmantošanas programmas „Pulkā eimu, pulkā teku” (PEPT) arhīva veidošana

Izveidota mājas lapa www.aprika.lv/pept, kura pašlaik darbojas testa režīmā.

Folkloras skolotāju apmācība: kursi 2017./2018.mācību gada 2.pusgadā.

Projekta ilgtermiņa mērķis –  pilnveidot folkloras kopu pedagogu dziedātprasmju, dejotprasmju un muzicēšanas prasmju apmācības kompetenci un nemateriālā kultūras mantojuma izpratību īstenots. Kursos piedalījas 70 dalībnieku no kuriem 53 ieguva profesionālās pilnveides kursu apliecības.

Projekta īstermiņa mērķis – sagatavot kvalitatīvu XXXIV bērnu un jauniešu folkloras svētku Pulkā eimu, pulkā teku programmu īstenots pilnībā, Nacionālais sarīkojums Līvānos noritēja mākslinieciski augstvērtīgi, dalībniekus un apmeklētājus iesaistoši u apliecināja dalībnieku prasmi prezentēt savas lokālās tradīcijas visā to daudzveidībā.

Projekta uzdevumi arīdzan tika realizēti. Notika vietējo  kāzu tradīciju apzināšana Kurzemes novadā, īpaši  Liepājas, Nīcas un Rucavas novados, Zemgales novadā un Vidzemes novadā, īpaši Lēdurgas, Madonas un Valmieras apkārtnē, kā arī Latgales novadā, īpaši Līvānos, Gaigalavā, Rēzeknē, Upītē u.c. Lokālo tradīciju apzināšanas, pārmantošanas, apgūšanas un rekonstrukcijas metodisko iespēju aktualizēšana parādīja kāzu repertuāra iespējas bērnu un jauniešu muzicēšanas prasmju, dziedātprasmes, dejotprasmes attīstīšanā.

Folkloras kopu pedagogi pilnveidoja savas metodiskās kompetences,lokālo tradīciju nozīmības izpratni un zināšanas par tām. Gatavojot savu kopu dalībniekus līdzdalībai folkloras konkursos tika izmantotas kursos apgūtās repertuāra pilnveidošanas un apgūšanas metodes.

īstenotie projekti

2015. gads

Starptautiskā folkloras festivāla Baltica 2015 ieskaņu sarīkojumi

Ar Latvijas Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu un sadarbībā ar Latvijas Nacionālo kultūras centru tika īstenots projekts „Starptautiskā folkloras festivāla Baltica 2015 ieskaņu sarīkojumi” VKKF finansējums EUR 9300 izlietots, lai noorganizētu 5 seminārus Rīgā un Latvijas vēsturiskajos novados.

Pasākumus apmeklēja apmēram 80% folkloras kopu vadītāju, kopskaitā 160. Tika noorganizēti 27 festivāla „Baltica 2015” ieskaņas sarīkojumi visos Latvijas novados, galvenokārt tajās vietās, kurās nenotika paša festivāla aktivitātes. Ieskaņas sarīkojumos piedalījās apmēram 2500 dalībnieku, tai skaitā 3 folkloras kopas no Lietuvas un 1 no Igaunijas.  Kopīgais apmeklētāju skaits – apmēram 5000 novadu un pilsētu iedzīvotāju.

Bērnu un jauniešu folkloras kopu programma „Riti raiti”

Ar Latvijas Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu un sadarbībā ar Valsts Izglītības satura centru īstenots projekts „Bērnu un jauniešu folkloras kopu programma „Riti raiti” XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos: sagatavošana un īstenošana, VKKF finansējums EUR 35000, kas izlietots lai izveidotu 13 reģionālos sarīkojumus Mūrmuižā, Rīgā, Madonā, Iecavā, Liepājā, Kazdangā, Nautrēnos, Līvānos, Katlakalnā, Zirņos, Upītā, Dignājā un folkloras konkursu finālus tradicionālajā dziedāšanā Dziesmu dziedu, kāda bija 2015, dejošanā Vedam danci 2015, tradicionālajā muzicēšanā  Klaberjakte 2015, stāstīšanā Teci, teci, valodiņa 2015; rotaļu programmu „Rotaļu raksti”, folkloras konkursu uzvarētāju koncertu „Gudru ņēmu padomiņu”, Sagatavoti 4 folkloras konkursu fināli un novērtēti 350 dalībnieki, katrs saņēma vērtējumu, ar to var iepazīties www.dziedundejo.lv. No labākajiem priekšnesumiem ir izveidots dalībnieku saraksts folkloras konkursu uzvarētāju koncertam “Gudru ņēmu padomiņu”. Sagatavota un realizēta 08.07. Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā un 10.07. laukumā pie  Brīvības pieminekļa folkloras kopu koprepertuārā programma “Rotaļu raksti”. Sagatvota un realizēta 08.07. Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā un 09.07. Latvijas Mūzikas akadēmijas Lielajā zālēfolkloras konkursu uzvarētāju koncerta programma “Gudru ņēmu padomiņu”. Koncetu ierakstīja LTV un 2 reizes parādīja LTV 1. Kanālā. Sagatavoti un realizēti folkloras kopu individuālo programmu koncerti Vērmanes dārzā 09.07. uz Lielās un Mazās skatuves. Sagatavots un realizēts folkloras kopu uznācienu Mežaparka estrādē koncertā Manā dziesmā tu.

Folkloras kopu vadītāju un pedagogu profesionālās pilnveides kursi

Ar Latvijas Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu un sadarbībā ar Valsts Izglītības satura centru īstenots projekts „Folkloras kopu vadītāju un pedagogu profesionālās pilnveides kursi”, VKKF finansējums EUR 3000 izlietoti lai no 18.09.-20.09 un 12 stundu profesionālās pilnveides kursus oktobrī un novembrī.

īstenotie projekti

2014. gads

Latvijas bērnu un jauniešu folkloras kopu vadītāju profesionālās pilnveides pasākumi

Ar Latvijas Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu īstenots projekts „Latvijas bērnu un jauniešu folkloras kopu vadītāju profesionālās pilnveides pasākumi” VKKF finansējums EUR 5500. Lai atbalstītu bērnu un jauniešu folkloras kopu vadītājus, projekta ietvaros tika izveidota folkloras kopu pedagogu profesionālās pilnveides pasākumu programma, kas sastāvēja no divām Vasaras skolām reģionos – Kurzemē, Liepājā 12.- 14 septembris un Latgalē, Līvānos 7.- 9. septembris. Vasaras skolas folkloras skolotāji tika iepazīstināti ar jaunā mācību gada tēmu „Mantojums” un darbības virzieniem gatavojoties Latvijas skolu jaunatne dziesmu un deju svētkiem. Īpaša uzmanība tika pievērsta rotaļu programmas „Rotaļu raksti” sagatavošanai. Vienlaikus , izmantojot to, ka Vasaras skolas notika reģionos, īpaša uzmanība tika pievērsta reģiona lokālo tradīciju aktualizācijai folkloras kopu darbībā pieaicinot tradicionālās dziedāšanas autoritāti Līviju Otaņķi no Bārtas etnogrāfiskā ansambļa Liepājas Vasaras skolā un Turku folkloras kopu Līvānos. Vasaras skolas nodarbībās tika pilnveidotas dziedātprasmes, muzicēšanas prasmes, kustību prasmes un priekšnesuma sagatavošanas iemaņas Dinas Liepas, Daces Circenes, Inese Mičules, Ingunas Radziņas vadībā. Otra sadaļa profesionālās pilnveides pasākumu programmābija folkloras skolotāju profesionālās pilnveides kursi, kuros šajā pusgadā galvenā uzmanība pievērsta stāstīšanas prasmju pilnveidei (Guntis, Pakalns, Inguna Radziņa) un tautas tērpa valkāšanas tradīcijām (Anete Karlsone) un turpinājās darbs pie rotaļu programmas apgūšanas metodikas.

Pulkā eimu, pulkā teku

Ar Latvijas Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu īstenots projekts „Pulkā eimu, pulkā teku” pieredzes stāsti II” VKKF finansējums Eur 4600. Projekta ietvaros izveidots konferences „Tradicionālās kultūras prasmju un iemaņu apgūšana laiku lokos: noturīgais un mainīgais bērnu un jauniešu folkloras kustībā 20. un 21. gadsimta mijā” ziņojumu un diskusiju rezultātu apkopojums, sagatavoti raksti krājumam: Signe Pujāte „Par novērojumiem tradicionālās dziedāšanas konkursā „Dziesmu dziedu, kāda bija 2014”, vērtējot vecākās grupas konkursantus”; Inita Šalkovska “Stāstnieku konkursa Teci, teci, valodiņa pieredze”; Oskars Patjanko “Par muzikantu konkursu “Klaberjakte 2014”; Guntis Pakalns “Šī gada lielākais 1.aprīļa joks?” par stāstnieku konkursu “Anekdošu virpulis 2014”; Dina Liepa “Klaberjakte 2014 – konkurss ar bīvības sajūtu; Baiba Krogzeme-Mosgorda “Stāstīšanas tradīcijas, repertuārs un bērnu stāstītprsmes attīstība – stāstnieku konkursa Teci. teci, valodiņa pieredze”; Dace Prūse “PEPT nopietnās dzimšanas dienas sakarā”; Helmī Stalte”Par dziesmām, dziedāšanu un bērnu un jauniešu folkloras kustību”; Valdis Muktupāvels “Vēsturisks atskats Pulkā eimu, pulkā teku norisēs un tradicionālās muzicēšanas apgūšanas problēmās”; Agate Rapa “Par PEPT sākotni”, Anete Krlsone “Bērnu tautastērpi un dziesmotie svētki Latvijā”, Dace Circene “Tradicionālā dejošana un priekšnesuma estētika: tradicionālās dejošanas konkursa Vedam danci” pieredzes analīze; izveidoti 14 apraksti par PEPT dabību Latvijas novados; izveidota rakstu krājuma “Gudru ņēmu padomiņu koncepcija”, sagatavoti nošu materiāli un rotaļu apraksti kā arī folkloras konkursu videopārskati.

Bērnu un jauniešu folkloras svētki „Pulkā eimu, pulkā teku 2014″

Ar Latvijas Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu īstenots projekts „Bērnu un jauniešu folkloras svētki „Pulkā eimu, pulkā teku 2014” VKKF finansējums EUR 15.000.izlietots, lai nodrošinātu 1195 dalībnieku no 77 bērnu un jauniešu folkloras kopām 4 folkloras koncertus – atklāšanas koncerts Uz dāldera riņķi griezu, koncerts Novadu sasaukšanās, kurā ar savām ar savām 7 minūšu lokālās tradīcijas programmām uzstājās dalībnieki, folkloras konkursu uzvarētāju koncertu Man pašam bagātība, sava lepna dzīvošana un Novadu koncertu – Nu atnāca svētku diena, izveidotu divas interaktīvu norišu un tematisko darbnīcu takas Jēkabpilī un Viesītē, rotaļu programmu, labdarības koncertus Biržos, Elkšņos, Ritē, Jēkabpilī un festivāla danču vakaru, stāstu vakaru.

Starptautiskā folkloras festivāla Baltica sagatavošana un ieskaņas sarīkojumi: tradicionālās kultūras aktualizēšana mūsdienu situācijā

Ar Latvijas Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu un sadarbībā ar Latvijas Nacionālo kultūras centru īstenots projekts „Starptautiskā folkloras festivāla Baltica sagatavošana un ieskaņas sarīkojumi: tradicionālās kultūras aktualizēšana mūsdienu situācijā” VKKF finansējums EUR 4700 izlietots, lai sarīkotu 5 seminārus Latvijas vēsturiskajos novados – Semināra programma sadarbībā ar Nacionālo kultūras centru tika veidota 2 blokos. Pirmajā daļa bija veltīta ar festivālu saistītajiem organizatoriskajiem jautājumiem – kopu vadītājiem tika prezentēta festivāla koncepcija (Māra Mellēna), norises plāns (Gita Lancere), novadu dziesmu programmas norise Rīgā un Rēzeknē (Dina Liepa, Rasma Igaune), festivāla ieskaņas sarīkojumu ideja un norises plāns (Pēteris Jansons). Otrā daļa bija paredzēta, lai nodrošinātu folkloras kopu mākslinieciskā līmeņa paaugstināšanos – tajā tika aktualizēti folkloras kopu vizuālā noformējuma un tautas tērpa valkāšanas jautājumi (atbilstoši katra novada specifikai situāciju analizēja Linda Rubena) un padziļināti apgūtas tradicionālās dziedāšanas prasmes (Zane Šmite). Kopējais semināru apmeklējums (pavisam kopā 140 apmeklētāji no 132 folkloras kopām un novadu pašvaldībām) rāda, ka apmeklējums ir augstāks, nekā gadījumos, kad notiek viens kopīgs seminārs Rīgā. Tāpat būtiski, ka izbraukuma semināros bija vairāk iespēju sarunām par tematiem, kas aktuāli katram novadam. Vēl projekta ietvaros tika apzinātas 27 ieskaņu sarīkojumu norises vietas, izvēlēti šo norišu vadītāji, izveidota festivāla zīme, kas lietojama gan ieskaņu sarīkojums, gan festivāla Baltica 2015 norisēs.

Stāstnieku konkursa Anekdošu virpulis 2014 fināls

Ar Latvijas Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu un sadarbībā ar Rīgas Latviešu biedrību tika īstenoti projekti „Stāstnieku konkursa Anekdošu virpulis 2014 fināls”, VKKF finansējums EUR1900 un „2014 gada folkloras konkursu fināli” VKKF finansējums EUR 4000.

īstenotie projekti

2013. gads

Bērnu un jauniešu folkloras kopu vadītāju profesionālās pilnveides kursi

Ar Latvijas Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu īstenots projekts „Bērnu un jauniešu folkloras kopu vadītāju profesionālās pilnveides kursi”, finansējums Ls 1160,- (tūkstotis simtu sešdesmit latu) izlietots bērnu un jauniešu folkloras kopu vadītāju dziedātprasmju, muzicēšanas un dejošanas prasmju apmācības metodikas pilnveidošanai un bērnu un jauniešu folkloras kopu lokālo tradīciju prezentācijas prasmju pilnveidošanai, kas atspoguļojās 2013. gada Pulkā eimu, pulkā teku Nacionālajā sarīkojumā Kuldīgā un Alsungā, kā arī bērnu un jauniešu folkloras koncertā „Zvaigžņu sega” XXV Vispārējos latviešu dziesmu un XV deju svētkos.

Bērnu un jauniešu folkloras svētku “Pulkā eimu, pulkā teku” Nacionālais sarīkojums Kuldīgā un Alsungā

Ar Latvijas Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu īstenots projekts „Bērnu un jauniešu folkloras svētku “Pulkā eimu, pulkā teku” Nacionālais sarīkojums Kuldīgā un Alsungā 18., un 19. maijā 2013. gadā, VKKF Finansējums Ls 6000 (seši tūkstoši latu) izlietots, lai nodrošinātu 1002 dalībnieku no 67  bērnu un jauniešu folkloras kopām 5 folkloras koncertus (Atklāšana Kuldīgas 1905. gada parkā, folkloras konkursu uzvarētāju koncerts Alsungas baznīcā, folkloras kopu koncerts Alsungas vidusskolā un Kultūras namā, novadu koncerts Ziedulejas estrādē Alsungā), rotaļu un spēļu sarīkojumu un interaktīvās nodarbības pilsētas takā „Kuldīgas ābece”.

Dziesmu svētku folkloras diena 2013. gada 6.jūlijā

Ar Latvijas Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu īstenots projekts sadarbībā ar Latvijas Nacionālo kultūras centru tika realizēts projekts „Dziesmu svētku folkloras diena 2013. gada 6.jūlijā”. Biedrība „Aprika” šī projekta sagatavoja interaktīvo darbnīcu scenārijus, norises plānus, slēdza līgumus ar norišu un darbnīcu vadītājiem, kā arī nodrošināja visas Latvijas folkloras skolotāju un jauniešu kopu vadītāju iesaisti minētā projekta aktivitātēs.

Atbalsts biedrības „Aprika” īstenoto aktivitāšu administrēšanai

Ar Latvijas Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu īstenots projekts „Atbalsts biedrības „Aprika” īstenoto aktivitāšu administrēšanai, VKKF finansējums Ls 3000 (trīs tūkstoši latu) izlietots XXV Vispārējo latviešu dziesmu un XV deju svētku folkloras dienas pasākumu administrēšanai, „Pulkā eimu, pulkā teku” Nacionālā sarīkojuma administrēšanai un bērnu un jauniešu folkloras konkursu finālu sagatavošanas administrēšanai.

2013. gada folkloras konkursu fināli tradicionālā dziedāšanā, dejošanā un muzicēšanā bērniem un jauniešiem

Ar Latvijas Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu un sadarbībā ar Rīgas Latviešu biedrību tika īstenoti projekti „2013. gada folkloras konkursu fināli tradicionālā dziedāšanā, dejošanā un muzicēšanā bērniem un jauniešiem” (Finansējums Ls 1270), „Konkursa „Anekdošu virpulis” fināls“ (finansējums Ls 580) un „Stāstnieku konkursa „Teci, teci, valodiņa 2013” fināls: rīkošana, dokumentēšana, stāstīšanas tradīciju iedzīvināšana” (Finansējums Ls 1300).