2. decembrī Rīgas Latviešu biedrībā satikās jaunie stāstnieki no visiem Latvijas novadiem uz Nemateriālā kultūras mantojuma apgūšanas un pārmantošanas programmas “Pulkā eimu, pulkā teku” XXVII stāstnieku konkursa Teci, teci, valodiņa finālu. Finālam Rīgā bija izvirzīti 129 dalībnieki, piedalījās 121 dalībnieks.

Stāstnieku konkursa “Teci, teci, valodiņa” mērķis ir stāstīšanas tradīciju iedzīvināšana, kopšana un attīstīšana, aktīvi līdzdarbojoties tautas mūsdienu mutvārdu kultūrā. 2023. gadā Jaunākajā grupā 49 dalībnieki, no tiem 9 Dižie stāstnieki, 28 Lielie stāstnieki un 2 Mazie stāstnieki. Vidējā grupā 39 dalībnieki, no tiem 7 Dižie stāstnieki un 2 Lielie stāstnieki. Vecākajā grupā – 27 dalībnieki, no tiem 12 Dižie stāstnieki un 15 Lielie stāstnieki. Šogad trešo Dižā stāstnieka nosaukumu šajā grupā izcīnīja Jurģis Žaļims no Ezeres pamatskolas, Arye Lermans no Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas un Rūdis Vanters no Kocēnu pamatskolas, kas viņiem dod iespēju nākamgad sacensties par Stāstnieku ķēniņa 2024 titulu.

Konkursa fināla kulminācija ir Latvijas stāstnieku ķēniņu titula pretendentu sacīkstes, kurās dalībnieki, kuri trīs reizes konkursā ieguvuši Dižā stāstnieka vērtējumu, dalās ar stāstiem, lai noskaidrotu, kurš šajā gadā tiks atzīts par Latvijas Stāstnieku ķēniņu. Šogad Jaunākajā grupā nepārspēta bija Katrīna Veigule no Līvānu 1.vidusskolas folkloras kopas “Ceiruleits”, skolotāja Anna Kārkle; vecākajā grupā Stāstnieku ķēniņa titulu nopelnīja 2 pretendenti – Mārtiņš Upenieks no Vārkavas pamatskolas folkloras kopas “Volyudzeite”, skolotāja Helēna Ērgle; Niks Virkavs no Valmieras Viestura vidusskolas, skolotāja Ineta Lancmane.

Finālistus vērtēja stāstniecības eksperti Guntis Pakalns, Agita Lapsa, Iveta Irbe, Andrejs Svilāns, Dāvis Suharevskis, Inita Šalkovska, Toms Treibergs, Oskars Moore, Aelita Ramane.

Domājot par stāstnieku konkursa “Teci, teci, valodiņa” nākotni, atsaukšos uz ekspertes Ivetas Irbes novēlējumiem:

1. “ Turpināt “rakt” labu, interesantu un nedzirdētu repertuāru! (Arī tiem, kas to vēl nav mēģinājuši).

2. Nepazaudēt bērna dabiskumu, mācot runāt skaisti un mākslinieciski.

3. Pārdomāt, vai vajag priekšnesumā izmantot priekšmetus, ar kuriem neko nedara, bet tikai paceļ un parāda. Jo patiesībā, stāsti nebija par šiem priekšmetiem, bet par kaut ko citu.

4. Izvēlēties repertuāru, ko bērns stāsta ar prieku, kas viņam pašam ir interesants, jo dažkārt izteiksmīga runa nebija kopā ar mirdzošām acīm.

Lai mums visiem kopā nākamreiz izdodas labāk nekā iepriekšējo reizi!