Zāles. Ziedēšana

Visas Jāņos plūktās zāles un puķes sauc par jāņuzālēm, un dienu priekš Jāņiem it bieži sauc par Zāļu dienu. Šajā dienā ievāktajām zālēm un saknēm tika piedēvētas īpašas dziednieciskas spējas, kas noder gan cilvēku, gan mājlopu ārstēšanā. Gandrīz visā Latvijā viena no svarīgākajām jāņuzālēm ir paparde, kas savu teiksmaino ziedu atver tikai Jāņunaktī. Papardes un vībotnes ir burvības zāles arī daudzām citām tautām. Latvijā aug dažādas paparžu pasugas, bet par Jāņu papardi visbiežāk sauc parasto strauspapardi.

Zemgalē un Vidzemē par “īsto jāņuzāli” uzskata madaras – gan baltās, gan dzeltenās. Savukārt Kurzemē un Latgalē par “īsto jāņuzāli” uzskata augu, kurš pazīstams ar vairākiem nosaukumiem: zilgalvīte, birzŧalu nārbulis, kādīlas jeb kōdeilas. Šīs puķes ziedi ir zilganvioletā un dzelŧenā krāsā.

Dainās bieži vien pašu Jāni arī sauc par “zilgalvīti vai “zilzobīti”. Iecienīta jāņuzāle ir kalmes, kuras mēdza sagrieztas kaisīt uz grīdas svētku vakarā vai kuras lieti noderēja “kalmju kaujām”. No jāņuzālēm pina vainagus, vītnes un tās kārtoja pušķos. Vainagiem vēl izmantoja ozola zariņus un lapas, bet sētu pušķoja ar meijām – jauniem bērziņiem, ozola un pīlādža zariem.

Ne visas jāņuzāles ir līdzīgas; dažas labāk patīk puišiem, citas – meitām, dažas – jauniem, bet citas – veciem. Par jaunu meitu jāņuzālēm tiek uzskatīts baltais un sarkanais āboliņš, dedestiņš, dievkociņš, biškrēsliņš, guntenes, samtenes, jorģīnes, rūtenes, sviķenes, rasenītes, bārenītes, kliņģerītes, kumelītes, zeltmēlītes, rozes un magones. Savukārt, jaunu puišu jāņuzāles ir suņuburkšķi, sīvās nātres, paparde, staipekņi, lēdzirknīte, asais dadzis, driģenes, pupulakši, zirgastobri, purva grīšļi, vībotne, lata vāle.