Pēteri. Pērkons

Sekodama tūlīt pēc Jāņiem – 29. jūnijā, Pētera diena savās ieražās atkārto vai turpina daudzas Jāņu norises. Baznīcas kalendārā jau kopš Romas laikiem tā tiek atzīmēta kā apustuļu Pētera un Pāvila nāves diena, bet īstenībā tā ir abu apustuļu pārapbedīšanas diena. Tomēr tīru kristietības ietekmju latviskajā Pēterdienā ir ļoti maz. Par tādām varētu uzskatīt Pētera daudzināšanu par Dieva zvejnieciņu dažās tautasdziesmās un sv. Pētera pieminēšanu buramvārdos, kur viņš ir zagļu sējējs. Pētera dienā zvejnieki dažos novados metuši ūdenī naudu, vainagus un ziedus, izlūgdamies sev Lūkas evaņģēlijā pieminēto lielo Pētera lomu. Arī Mateja evaņģēlijā aprakstītā epizode par debesu valstības atslēgu uzticēšanu Pēterim atradusi vietu daudzās teikās, pasakās un nostāstos, kur Pēteris ir debesu vārtnieks un laika noteicējs, kurš valda pār debesīm un pērkonu. No šejienes arī citi Pēterdienas nosaukumi – pērkona diena, zibens diena.Līgošana, kas aizsākusies pirms Jāņiem, turpinās vēl labu laiku pēc tiem, un Pēterdienā tai kalpo par beigu robežu. Pēterdienu līgo tāpat, tikai nu nāk priekšā Pētera tēvs un Pētermāte. Pēterdienu iet līgot vairāk tikai uz ielūgumu. Iet arī bez ielūguma, tikai mazāk, tāpēc arī līgošana notiek mazākos apmēros. Pēterdienā iet līgodami no viena Pētera pie otra. Līgo tad tās pašas Jāņa dienas dziesmas, bet tikai vārda “Jānis” vietā liek vārdu “Pēteris”. Arī dainās Pēteri allaž saistīti ar Jāņiem, kur Jāni daudzina par ziedainīti, bet Pēteri par lapainīti.