Vastlāvis pie jūras
Meteņa svinēšana dažādos Latvijas novados ir atšķirīga, īpatnēja tā ir piejūras zvejniekciemos; te Vastlāvi, Vastalāvi, Vastlāvjus nereti sauc par zvejas svētkiem vai stūrmaņu dienu, un ar to saistās attiecīgas norises. Pats vārds Vastalāvis, domājams, ir aizguvums no viduslejasvācu Vast(el)avent (die Fastnaht, tātad – Aizgavēnis). Tā kāds apraksts vēsta par Mangaļsalas zvejnieku Vastlāvjiem:
“Zvejnieki senāk te, Mangaļsalā, bija sadalījušies zvejas draudzēs. Desmit vīru bija viena zvejas draudze. Te bija ieskaitīta arī kāda sieva vai zēns. No draudzes izvēlēja vienu stūrmani un vienu lencmani. Tie gāja arī uz jūru līdz un bija kā rīkotāji. Visa nauda, ko ieņēma par zivīm, glabājās pie stūrmaņa. Stūrmanis ar lencmani bija tie, kas visu darīja un kārtoja arī krastā, pārdeva zivis, taisīja aprēķinus un izdalīja zvejniekiem naudu. Galīgā norēķināšanās notika februārī – Vastlāvjos. Tad draudze rīkoja savus svētkus.
Vastlāvji bija zvejas svētki vai stūrmaņu diena. Tas tā bija pieņemts, ka tad izvēlēja stūrmani un sarunāja, kādi zvejnieki nākošu gadu turēsies kopā.
Vastlāvju rīkotājs bija stūrmanis. Viņš rīkoja draudzes dalībniekiem balli, bet tur gāja arī visi piederīgie. Svētkos bija ēšana, dzeršana un dancošana. Parasti vecākie ļaudis paēda, parunāja un drīz gāja mājā. Tad nāca jaunie uz dancošanu. Vecie gāja mājā tāpēc, ka nevienā mājā nebija tik lielas telpas, kur visi varētu saiet. Tā toreiz bija vienīgā lielākā balle visā gadā, jo toreiz nekādu citu sarīkojumu, kā tagad, nebija. Vastlāvji tika ļoti gaidīti.”
Savukārt no Ragaciema līdz Dubultiem Vastlāvi svinējuši tā: “Norunātā dienā stūrmanis, Vastlāvi sarīkojis, uzaicina pie sevis savu draudzi. Sanāk vadus vīri līdz ar savām sievām un bērniem. Vispirms ēd vakariņas. Pēc vakariņām nosēžas visi, kas var līdzi runāt un māk līdzi dziedāt, vīri galda vienā galā vai arī pie sevišķa galda, sievietes un pus- augas galda otrā galā vai pie otra galda. Bērni un citi, kas nevar visu līdzi turēt, nošķiras pie malas. Tad sākas tautasdziesmu dziedāšana. Dziedamas, zināms, tikai tādas dziesmas, kas zīmējas uz zvejniekiem, viņu dzīvi un darbu.
Pirmo dziesmu uzsāk pats stūrmanis, kas sēd galda galā. Tad seko citi pēc kārtas, kā nosēdušies, gan vīri, gan sievas, katrs ar savu dziesmu. Uzsācējs pie tam pasaka vai padzied tik divi trīs pirmos dziesmas vārdus, un citi tad dzied kopā līdz tālāk. Ja kāds, kam kārta pienākuse, nezin nevienu dziesmu uzsākt vai uzsāk dziesmu, kas jau reiz izdziedāta, tam par sodu jāizmaksā priekš draudzes pusstops brandvīna, un viņa vietā dzied cits, kam vairāk dziesmu pie rokas. Tā iet dziedāšana vairākreiz apkārt. Dažās draudzēs katram dziesmas uzsācējam pēc nodziedātās dziesmas pasnieguši kannu alus. Citās draudzēs atkal dziedājuši no vienas vietas, līdz rinda beigusēs, un tad laiduši kannu visapkārt galdam.
Pa dziesmu starpām tērzējuši un jokojušies. Runās jāsargās, ka nepasprūk vārds, kas zvejniekiem nozīmē nelaimi. Tādi vārdi, piemēram, lācis, zaķis, kaķis, dzeguze. Šo vārdu teicējam tad dzina lāci, zaķi, utt. ārā šādā vīzē. Ievēla istabā alus mucu. Vainīgajam jāgulstas mucai virsū, un citi sit tam ar dēli pa muguru, lai nelaimes putnu izdzītu. Bez tam noziedzniekam jāizpērk vēl pusstops brandvīna. Ja kāds pie pašas zvejas izteicis vienu no
nelaimīgiem vārdiem, tādu tūliņ padzinuši no vadus draudzes.
Vēlāk, kad diezgan izdziedājušies un dziesmu sāk aptrūkt, atved mājā kādu muzikantu un pavada pārējo laiku dancodami. Bet tas notiek retāki. Pa lielākai daļai visi iet uz tuvējo krogu Lapmežā vai Kaugurēs, kur krodzenieks jau pats muzikantus pagādājis un tiem arī dod ēst un dzert.
Par spēlēšanu turpretim maksā paši dancotāji pēc nolīguma, piem.,pimberi
par katru danci. Allaž pieci seši puiši, kas tuvāki turas kopā, pastellē kādu
danci, kuru arī tikai pastellētāji danco. Katris no tiem danco pēc kārtas ar
visām meitām, vienu laizdams, otru ņemdams. Pēc viņiem atkal cits puišu
pulciņš liek spēlēt savukārt utt. Tā dancojuši un dzēruši līdz gaismai. Bez
vadus zvejniekiem allaž sanāk krogū arī citi jauni ļaudis pa Vastlāvjiem
izdzīvoties.
Krogus paģiras izgulējuši, gandrīz visi vēl gāja uz savas draudzes Vastlāvjiem brokastī, kas vilkās līdz ceturtdienas vakaram. Ar to tad Vastlāvji beidzās.” (LD IV, 411-412)