Darbi ap Jāņiem
Vasaras saulgrieži iezīmē šķirtni gan pašā dabā, gan zemkopja darba gadā. Dabā tā ir garākā diena un īsākā nakts, bet zemkopim pirms Jāņiem ir jau nobeigti aršanas un sēšanas darbi, un pēc Jāņiem sākas ražas novākšanas laiks, kuru ievada siena pļauja.
Jāņiem posās un gatavojās jau laikus. Ravēja dārzus, izvelēja drēbes, posa istabas un klēti, pušķoja vārtu stabus, bišu stropus un pat aku, slaucīja pagalmu un ceļus, saimnieks darīja alu, arī medalu, saimniece sēja sieru, puiši sagatavoja malku ugunskuram un cirta meijas, sapļāva zāli govīm un zirgiem.
Jāņu mielasts sākts rīkot jau veselu nedēļu iepriekš: brūvēts alus, kauti jēri, sieti sieri un viss tā rīkots, lai Jāņu naktī saimniecei ar saimnieku itin nekas netrūktu, ko pasniegt Jāņu bērniem. Jo Jāņu vakarā Jāņu bērni bijuši diezgan bezkaunīgi ar savām dziesmām, un tad, lai Dievs nedod, ja kaut ko prasījuši un nav bijis tas saimniekam jeb atkal bijis jau aptrūcis. Tādēļ jau arī viss ticis tā gādāts, lai nekas netrūktu. Jāņu galds vienmēr ticis klāts klētī, kur bijis liels galds, ar baltiem galdautiem apklāts. Klētei griesti un sienas tikušas ar meijām tā izpušķotas, ka no tālienes nemaz nevarēja pateikt, ka tur ir siena (Olupe 1992:203).